Rīgas līcis – dažu soļu attālumā no SPA viesnīcas un restorāna “Pegasa pils”

Kā zināms, SPA viesnīca un restorāns “Pegasa pils” atrodas Jūrmalā. Svarīgi ir pieminēt arī to, ka dažu minūšu attālumā atrodas arī  Baltijas jūra, precīzāk, viens no Baltijas jūras līčiem – Rīgas līcis.

Rīgas līci no Baltijas jūras atdala Kurzemes pussala un Igaunijas salu grupa, kuru sauc par Monzunda arhipelāgu. Uzskata, ka šajā arhipelāgā ir ap 500 salu, no kurām liels vairums ir mazas vai pat ļoti mazas.

Lielākās upes, kuras ietek Rīgas līcī, ir Daugava, Gauja, Salaca, Pernu un Lielupe.

Līča centrālajā daļā ir akmeņains un smilšains Gretagrunda sēklis, kura ziemeļu daļā atrodas Roņu (Ruhnu) sala. Roņu sala pieder Igaunijai. Šajā salā dzīvo apmēram 100 iedzīvotāji. Roņu salai tuvākā sauszeme ir Kolkas rags Latvijā, kurš atrodas 37 kilometru attālumā.

Ar jūru līcis savienojas divos šaurumos – Irbes šaurumu rietumos un Veinameri šaurumu ziemeļos. Irbes šaurums ir 29 kilometru plats un apmēram 60 kilometru garš. Pa šo šaurumu notiek intensīva kuģošana. Veinameri šaurums ir apmēram 85 kilometru garš, to platums ir dažāds (6 – 35 kilometri).

Katru ziemu Rīgas līcī veidojas ledus. Ļoti bargās ziemās līcis parasti aizsalst, toties mērenās (siltākās) ziemās veidojas peldošs ledus. Peldošais ledus, atkarībā no vēja stipruma un virziena, tiek dzīts no vienas piekrastes uz otru, tāpēc diezgan bieži Kolkas ragā rodas ledus sagrūdumi.

Vēja stiprums un virziens attiecībā pret krasta līniju var ietekmēt arī ūdenslīmeņa svārstības.

Vidējais vēja ātrums no septembra līdz martam parasti ir 5 – 8 metri sekundē, toties no aprīļa līdz augustam parasti tas ir 3 – 6 metri sekundē.

Visbiežāk mierīgāks vējš ir naktī un no rīta puses, savukārt pusdienlaikā un pēcpusdienā tas parasti pastiprinās. Ieplūstot ziemeļu aukstajām gaisa masām, vējš nereti sasniedz 9 – 12 m/s. Pilnīgs bezvējš Rīgas jūras līcī novērojams diezgan reti. Vētras bieži sastopamas rudenī, toties vasarā tās ir salīdzinoši maz. Parasti vētras ilgst diennakti, ļoti reti 2 – 3 dienas.

Tā kā Rīgas jūras līča dziļums ir salīdzinoši neliels (vidējais dziļums – apmēram 26 metri; lielākais dziļums – 67 metri) un tā kā šeit notiek arī intensīva saldūdens pietece, tad ūdens sāļums ir vēl mazāks nekā Baltijas jūrā.

Līča gultne ir līdzena; visbiežāk sastopamais dziļums ir 20 – 40 metri. Rīgas līcis ir visseklākais no visiem Baltijas jūras līčiem.

Rīgas līča krasti lielā mērā ir smilšaini, zemi un noauguši ar mežu. Tikpat kā visur gar krastu stiepjas neliela augstuma kāpu josla. Līcī visbiežāk zvejo brētliņas, reņģes, lučus un plekstes.

Viszemākā ūdens temperatūra ir novērojama no decembra līdz martam (ziemas mēnešos), taču visaugstākā ūdens virsējo slāņu temperatūra ir novērojama vasaras mēnešos, precīzāk, jūlijā un augustā (16°C – 18°C), toties piekrastē tā var sasniegt pat 19°C – 22°C.

Rīgas jūras līci cilvēki pārsvarā ir iecienījuši vasarā, jo tad tur ikviens var doties peldēt, sauļoties, spēlēt volejbolu, lidināt pūķi, veikt dažādas pastaigas, braukt ar riteni gar jūras krastu, nodarboties ar dažādiem ūdens sporta veidiem (veikbordingu, kaitbordu, vindsērfingu u.c.), nūjot u.c. Iepriekš aprakstītās nodarbes ir īpaši veselīgas pie jūras, jo jūras gaiss labvēlīgi iedarbojas uz gļotādu; tam ir dziedniecisks efekts elpošanas ceļu un ādas slimības gadījumos. Jūras gaiss stiprina arī cilvēka imunitāti.

2 domas par “Rīgas līcis – dažu soļu attālumā no SPA viesnīcas un restorāna “Pegasa pils””

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *